Britu kimiskajā žurnalā “Polymer” publicāts jauns pietejums paruoda, ka pyrmū reizi mikroplastiskūs daleņu asameiba cylvāka muotis pīnā cylvāka muotis pīnā, i tuos ītekme iz bārna potencialu veseleibu itūšaļt vēļ nav zynoma.
Malcajis Zynuotnis i tehnologeju universitatis pietnīki Italejā apkūpuoja 34 sīvīšu muotis pīna paraugus. Jī tikkū dzemdēja nedeļu i beja veseli, nu kurūs 75% paraugu atkluoja mikroplastmasu.
Mikroplastmasa ir plastmasys daleņa, kurys izmārs ir mozuoks par 5 mm. Īprīkšejī pietejumi paruodeja, ka pudelis bareiba ar pudeli kotru dīnu var nūrīt miļjonus mikroplastmasys, i mikro -plastmasys koncentraceja zīdu izkaļtēs ir 10 reizis leluoka par pīaugušūs!
Dr.Valentina Nortarstano saceja, ka pietneica Valentina Nortarstere saceja:“Juouzsver, ka zīdynuošonys ar krūti lobums vys vēļ ir daudz leluoks par pīsuorņuojuma mikroplastmasys tryukumim muotis pīnā. Myusu pietejums nikod nav, kab samazynuotu zīduošonu ar krūti, bet gon uzlobuotu sabīdreibys apziņu par vidis aizsardzeibu, kab veicynuotu plastmasys pīsuorņuojuma samazynuošonu.
Jā, vajadzātu palelynuot izpratni par vides aizsardzeibu i samazynuot plastmasys pīsuorņuojumu.
HEI01vīnreizejuos plastmasys trauku taiseišonys mašyna . var izmontuot, kab ražuotu vīnreizejuos nūjauktuos pušdīņu kastis, kab samazynuotu vidis pīsuorņuojumu nu olūta.
Ituo biologiski nūjaucamūs plāksņu izgataveišonys mašynys cena . ir labvieleigs. Laipni lyugti izvaicuot!
Postlaiks: 15. okt.-2022