Saskaņā ar Storptautyskuos energejis agenturys (IEA) statistiku, pādejūs pīcu godu laikā vaira kai 60 vaļsts ir īvīsušys nūdūkļus voi nūdūkļus par vīnreizejū plastmasu. “Aizlīgtuo kuorteiba”. Aiz storptautyskuos lykumdūšonys “plastmasys īrūbežuošonys reikuojuma” izsludynuošonys ir plastmasys pīsuorņuojuma trauksme.
UNEP pārn izlaide ziņuojumu, ka nu 1950. da 2017. goda pasauļa kumulativuo ražuošona tyka ražuota ap 9,2 miļjardim tonnu plastmasys, nu kurūs plastmasys puorstruodis izmontuošonys leimiņs beja mozuoks par 10%, i ap 7 miļjardim tonnu kliva par plastmasys atkrytumim. Amerikys žurnals “Scientific Progress” breidynuoja, ka 2050. godā iz zemis byus vaira kai 13 miļjardi tonnu plastmasys atkrytumu, i zyluo planeta var kliut par “boltū planetu”.
Boltuo planeta ir na tikai pylna ar boltim atkrytumim, bet vēļ svareiguok ir tys, ka boltuo plastmasa teik puornes organizacejis audā caur puortykys kēdi, kas nūpītni ītekmej radeibu augšonu i vairuošonūs. Ka izreiz natiks veikti pasuokumi, plastmasys pīsuorņuojuma apdraudiejumi īīs naatgrīzeniskajā situacejā. Juridisku i īrūbežuojumu īvīsšona, kab izbeigtu plastmasys pīsuorņuojumu, ir vajadzeiga, kab īrūbežuotu situacejis paslyktynuošonūs.
Plastmasys pīsuorņuojuma rezolucejis (projekta) pījimšona ANO Vidis konfereņcē pīktajā ir svareiguokuos vidis daudzpuseiguos leiguma progress piec Parīzis leiguma, i tei ir ari vīnuošonuos par nuokušūs paaudžu apdrūšynuošonys vīnpruoteibu. Nu tuo laika globalī plastmasys īrūbežuojumi ir īrūbežuoti, i daudzom vaļstim ar tū ir kūpeigi juosasaskar.
Kūpumā boltuos plastmasys pīsuorņuojums var suoktīs nu olūta i atteisteit nūjaucamū materialu, kas var aizstuot plastmasu. Tyspuortykys trauku taiseišonys mašyna .izstruoduotuos GTMSMART var ražuot nūjaucamys kastis, krūzis, bļūdys i tt.
Taidys kai HEY12 .Biologiski nūjaucamais krūzis taiseišonys mašyna, HEI01Biologiski nūjaucamūs plāksņu izgataveišonys mašyna .
Īroksta laiks: 2022. okt.